Propaganda of Islamic state in the Digital Age

Islamic state has successfully united two well-known but distinct subjects: one is information and communication technologies as well as social networks; another is military jihad. Military and ultra-aggressive jihad performed by Islamic state with unseen excellence creates quasi-syncretic union of religious bigotry and the use of contemporary information technologies. The situation, where contemporary jihad transcends spatial borders, forces to acknowledge that understanding and derogation of Islamic state’s propaganda is as important as the armed struggle. The union of military jihad and contemporary technologies has become mark of an age, namely, it is an expression or a manifestation of the both theoretical ideas and present cultural and ideological situation

Patiesības izpratne Latvijas filosofijā 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados: Teodors Celms un Jūlijs Aleksandrs Students

Rakstā aplūkoti Latvijas pirmās neatkarības laika filozofu Teodora Celma un Jūlija Aleksandra Studenta uzskati par jēdzienu "patiesība", šī jēdziena skaidrojumi un patiesības teorijas

Kas ir patiesība? Ēriha Fromma modelis

Rakstā aplūkoti divi patiesības interpretācijas ceļi, ko piedāvā Ērihs Fromms: absolūtā patiesība un optimālā patiesība. Fromma idejas ir aktuālas tad, kad problēmām ir vajadzīgs nevis teorētisks skaidrojums, bet praktisks risinājums. Fromma pragmatiski ievirzītā optimālā patiesība ir tieši tas, ko izteic tās nosaukums – optimāla. Tas nenozīmē, ka tā ir vienīgā, labākā vai pareizākā, bet gan to, ka šādai patiesībai piemīt lietojums

Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja

Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija”, veica pētījumu un organizēja ekspertu apspriedes, kā arī ieteikumu izstrādi, lai padziļināti izpētītu un apkopotu secinājumus par kritiskās domāšanas iezīmēm Latvijas sabiedrībā.Latvijas Universitāte, Eiropas Savienības māja LatvijāProjekti: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā projekts “Medijpratības un kritiskās domāšanas stiprināšana Latvijā” (2018.g.); LU Attīstības projekts “Ar kritisku skatu uz kritisko domāšanu Latvijā” (2018.g.); teorētiskās bāzes izstrādē sadarbība ar LU FSI bāzes un snieguma finansējuma zinātniskajā projektā “Kritiskā domāšana, konkurētspēja, inovācijas, globalizācija” (2016.–2018.g.) iesaistītajiem pētniekie

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

Values as a hobby: the transformation and survival of cultural ritual values in the process of desecration

The paper examines how values lose their sacred or protected significance and turn into values as a hobby. Using an excerpt from Arundhati Roy's novel “The God of Small Things”, a trend of transformation of values is outlined, which raises questions about the importance of different values, both sacred and secular, for the representatives of these values. In short, the question is one of the value of values: is their practice (affirmation) meaningful in the basic sense of these values, or is this practice mere imitation as a hobby? The article gives several examples that show the versatility of this topic. The case of Qutb’s Islamism highlights the importance of the distinction between private and public: the exclusion of the Islamic religion from the public sphere would result in the religion and its values losing their prominent role. Opposite direction of change is evident in the social movement woke, in which secular ideas transform into quasi-religious beliefs (resacralization of values). Finally, an explanation of this contemporary cultural picture of values becoming a hobby (in the dynamics of private-public relations) is sought in Andreas Reckwitz’s observation that the “general” is being replaced by a “singular” logic. Since the sacred and general meaning of values is abolished, this is where the shift in how values are understood is most apparent. Because there is no longer a foundation of sacred myth, individual values become a private matter and have no public meaning.This research is funded by the Latvian Council of Science, project “RIGA LITERATA: Humanist Neo-Latin Heritage of Riga within European Respublica Literaria”, No. lzp-2019/1-0259

Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženērijas valgos

Patlaban kritiskā domāšana — tādā formā, kā to lielākoties pazīstam un kādu to tiecas ieviest mācību procesā — nav vērsta uz domāšanas atvērtību. Tā pat kļūst par instrumentu, ar ko nereti tiek iestrādātas konjunktūras tēmas. Drīzāk būtu jārunā par tādu kritiskās domāšanas izpratni, kas par centrālo elementu padara dispozīciju uz patiesību, proti, kritiskā domāšana jāsaprot kā vērstība uz patiesību!Latvijas Universitāte, Eiropas Savienības māja Latvij

Morphology of Negativity: Nothingness, not, Nihilism.

Darbā tiek aplūkota negativitātes morfoloģija, t.i., kā filosofijas vēsturē parādās jautājumu par Nekas, neesamību, noliegumu, „nē” risinājumi un kā tajos atspoguļojas izmaiņas negativitātes izpratnē. Negativitātes morfoloģijā ir iezīmētas trīs līknes: ontoloģiski epistemoloģiskā līkne, pievēršoties tādiem autoriem un virzieniem kā Plotīns, negatīvā teoloģija, Nikolaus no Kues. Otra līkne tiek saistīta ar negativitātes domāšanu cilvēka metafizikas kontekstā 20. gs. Te uzmanības centrā ir M. Heidegera un Ž.P.Sartra filosofija. Trešā līkne ir kultūrfilosofiski aksioloģiskā. Tā parādās F.Nīčes un E.Jungera uzskatos. Negativitātes iztirzājums tematizē pārdomas par esamību, cilvēku, absolūtu, tas ir saistīts ar pievēršanos arī vērtību sfērai. Darbā tiek akcentēts, ka negativitāte nav tikai un vienīgi noliedzoša. Var aplūkot arī pasīvo un aktīvo negativitāti, apspriest negativitātes radošo, rosinošo raksturu. Atslēgas vārdi: negativitāte, Nekas, nihilisms, esamībaThe present paper looks at the morphology of negativity, i.e., on how solutions for such issues as the Nothingness, non-being, negation and „not” have arised in the history of philosophy and how they reflect the changes in the understanding of negativity. There are three ways of thinking distinguished in the morphology of negativity. The first way is ontologically epistemological. It is looked at by focusing on such authors and directions as Plotin, Nicholas of Cusa and negative theology. The second way is related to thinking of negativity within the context of metaphysics in the 20th century. Here the focus is put on the philosophy of M. Heidegger and J.P. Sartre. The third way of thinking is cultural-philosophically axiological. It appears in the thoughts of F. Nietzsche and E. JŅnger. The examination of negativity thematises the reflection of being, person and the absolute; it is also connected to ranging to the sphere of values. It is emphasized in the present paper that the negativity is not only negatory. It is also possible to look at the pasive and active negativity, as well as to discuss the creative and inciting characteristics of negativity. Key Words: negativity, nothingness, nihilism, bein

Changes in the Understanding of Truth: Historically Communicative Model

Elektroniskā versija nesatur pielikumusPromocijas darbā aplūkota patiesības modeļu nomaiņa un parādīts vēsturiskais fons situācijai, kurā jēdziens „patiesība" nonācis konfrontācijā starp divām patiesības izpratnes pusēm – pārlaicisku, universālu patiesību un vēsturiski komunikatīvu patiesību. Darba mērķis ir parādīt „patiesības” saistību ar vēsturiskumu un tās atkarību no sensus communis. Pieredzes jēdziena transformāciju aplūkojums no Jaunlaikiem līdz mūsdienām un opozīcija starp Jaunlaiku zinātnes pretenzijām un sensus communis kā zināšanu garantu parāda, ka patiesības jēdzienu, kas ilgstoši interpretēts no epistemoloģijas skatupunkta kā subjekta aktīvas izziņas rezultāts, nomaina tāda patiesības interpretācija, kas atzīst tās sociāli komunikatīvos, intersubjektivitātes un valodiskuma aspektus. Atslēgas vārdi: patiesība, pieredze, vēsturiskums, komunikativitāte, zināšanasThe doctoral thesis looks at the changes in the concept of truth and shows the historical background of situation where the concept of truth has become confronted by two sides of the understanding of truth – the eternal truth and the historical truth. The aim of the doctoral thesis is to link the concept of truth with the concept of historicity and to show the dependence of truth from sensus communis or common sense. The investigation of changes in the concept of experience from modernity to nowadays and opposition between ambitions of sciences of modernity and the concept of sensus communis as a foundation of knowledge shows that truth, which for long has been interpreted from positions of epistemology as a result of subject’s active cognition, is now contrasted with socially communicative processes, experience of intersubjectivity and truth within linguisticity. Keywords: truth, experience, historicity, communicativity, knowledg

Dialoga un kritikas neiespējamība iekšējo konfliktu draudos: woke vs based

Jautājumā par iekšējo karu cēloņiem ir jāpaļaujas uz daudziem minējumiem, jo ierosinoši notikumi var izraisīt konfliktu, tomēr tie neko daudz nepasaka par plašāku kontekstu, apstākļiem, sabiedrisko noskaņojumu, kas dzirkstelei ļāvuši aizdedzināt iekuru. Revolūciju vēsture parāda, ka nav iespējams skaidri paredzēt – nedz kādi būs, nedz kad būs iekšējie konflikti, un tomēr zināmas indikācijas pastāv. Kā parāda vēsture, nabadzība nav revolūciju nosacījums (jo citādi tās notiktu katru dienu), bet nozīmīgāka ir pārmaiņu dinamika, turklāt vienalga – kurā virzienā. Salīdzinoši tipiska revolūciju augsne ir lēna ekonomiskā izaugsme un tam sekojošais straujais kritums – situācija, kas raksturo Covid-19 krīzes skarto pasauli. Jāņem vērā arī skatījuma izjūta – patiesiem ekonomiskiem rādītājiem nav liela nozīme, ja vien sabiedrība uzskata, ka situācija ir slikta (ASV piemērs), vai otrādi, ka laba (Krievijas piemērs). Te jāņem vērā kultūras aspekts, kas filosofiskā skatījumā ir interesantākais. Sabiedrību iekšējo konfliktu vēsture parāda, ka sabiedrisku šūmēšanos nereti izraisa atsvešinātība no elites. Tā ir situācija, ka savējo elite ir kļuvusi sveša un tādējādi tai vairs nav leģitimitātes mūs apspiest. Citiem vārdiem, lai gan elite ir apspiedoša, tā tomēr ir “savējā”. Šādu apsvērumu kontekstā ir vērts izvērtēt šā brīža situāciju Rietumos, tostarp Latvijā, kur citstarp redzama “liberāļu” un “konservatīvo” pretstāve, bet arvien skaidrāk arī “woke” kustības klātbūtne (pretējā pusē “based”). Runājot par “woke”, var teikt, ka ir izveidojusies kustība, kurā ir izteikti nošķirtas divas pasaules, jaunā un vecā kultūra, kuras ir radikāli antagonistiskas. Sabiedrības elites, pieņēmušas “woke” idejas (kuras sašķeltību radikāli dramatizē), zaudē ievērojamas sabiedrības daļas uzticību un tādējādi vairo konfliktu riskus. Kā rāda vēsture, revolūcijas notiek nevis no apakšas, bet no augšas. It īpaši ASV tas redzams, kur pastāv dažādu elites grupu konflikts. Iespējams, ka jaunā elite ir sajūgusies ar Silikona ielejas eliti, kura iemieso specifisku ideoloģisku orientāciju. Tas liek bažīties par konflikta iespējamību un radikālu dialoga noraidījumu